Šī gada jūnijā mūsu fondam ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumiem tika iesaldēti visi saziedotie līdzekļi un finanšu rezerves. Vienas dienas laikā pilnībā paralizēts 13 gadu veikums, apturētas iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes. Kopumā tika iesaldēti līdzekļi ap 9 miljonu eiro vērtībā, no kuriem lielākā daļa bija uzkrājumi topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai. Par to daudz esam komunicējuši sociālajos tīklos un saņēmuši arī jautājumus par notiekošo. Zemāk apkopojām atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.

1. Kāpēc fonds tik plaši un atklāti komunicē par radušos situāciju sociālajos tīklos? 
Mēs esam stingri pārliecināti, ka tas, kas tika izdarīts ar fondu, nav taisnīgi un to plaši esam atspoguļojuši mūsu komunikācijā sociālajos tīklos un sūdzībās. Kopš jūnija esam iesnieguši vairāk nekā 35 sūdzības un pieteikumus policijai, prokuratūrai un tiesai. Diemžēl, gandrīz uz visiem saņemtas formālas, nevis atbildes pēc būtības un pārliecinoši lielākā daļa mūsu pieteikumu ir noraidīti.

Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā par notiekošo atklāti informēt fonda mājaslapā un sociālajos tīklos. Mēs atklāti stāstām par to, kā tiek pārkāptas mūsu tiesības, un par to, ka pieņemtie lēmumi mūsu ieskatā ir nesamērīgi un pārspīlēti. Un to visu nedarām fonda dēļ, bet gan to cilvēku un organizāciju dēļ, kas gaida mūsu palīdzību. Protams, tas ir svarīgi arī mums, darbiniekiem, kā arī bijušajiem darbiniekiem, kuri šeit strādājuši ar labāko sirdsapziņu. Atklāta komunikācija ir arī mūsu pienesums citām nevalstiskām organizācijām, lai šāda pārmērīgas varas izrādīšanas prakse no valsts institūcijām nekļūtu par ikdienu.

2. Vai būs sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā?
Daudzi ir aicinājuši mūs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Mēs to rūpīgi esam izsvēruši un šāds pieteikums patiešām jau tiek gatavots. Paredzam, ka tas tiks iesniegts jau tuvākajā laikā.

3. Vai fonds šobrīd turpina darbu ? Vai ir cerības uz labdarības projektu atsākšanu?
Fonds šobrīd ar minimālām iespējām turpina darbu. Mums bija ticība, ka lielākā daļa no nepamatoti iesaldētās naudas šobrīd jau būs atbrīvota, lai mēs varētu turpināt sabiedriskā labuma projektus. Diemžēl, tas vēl nav noticis. Papildu līdzekļus, lai kaut pavisam nelielā apmērā nodrošinātu fonda darbību, piesaistīja fonda dibinātāji Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, taču runāt par atbalsta projektu atsākšanu šobrīd ir gandrīz neiespējami. Tanī pat laikā mēs meklējam iespējas, kā atjaunot atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušo programmā “Palīdzēsim 21.11.” un programmā “Palīdzēsim Sergejam”. Ja naudas līdzekļi tiks atbrīvoti, protams, no jauna vērsim vaļā programmas, lai varētu sniegt cilvēkiem tik ļoti nepieciešamo palīdzību.

4. Vai jums joprojām ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss?
Jā. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss mums ir kopš fonda dibināšanas. Esam snieguši atskaites par katru projektu un tajās piešķirtajiem ziedojumiem, tai skaitā auditējot savu darbību un nododot auditētus gada pārskatus. Mūsu darbība vienmēr ir rūpīgi vētīta, arī tamdēļ, ka mums ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Kopumā 13 gadu laikā esam atbalstījuši 372 projektus, tiem piešķirot vairāk nekā 6 miljonus eiro, palīdzot tūkstošiem cilvēku un sadarbojoties ar vairāk nekā 140 Latvijas organizācijām.

5. Cik ilgi situācija ar naudas iesaldēšanu var turpināties?
Šobrīd mums nav precīzas informācijas par to, uz cik ilgu līdzekļi ir iesaldēti. Tie var būt mēneši, bet tie var būt arī gadi, zinot, cik ātri Latvijā notiek izmeklēšanas procesi. Protams, mēs ticam, ka šī netaisnīgā situācija tiks atrisināta daudz ātrāk. Diemžēl šobrīd ķīlnieks ir ne tikai fonds, bet arī tie cilvēki un organizācijas, kuras gaidīja atbalstu tādās programmās kā “Palīdzēsim dzirdēt!”, “Palīdzēsim izaugt!”. Tāpat apturēti projekti jomā “Izglītība”, kur līdz šim tika īstenota programma “Kultūras žurnālistika”. Līdzīgi tika apturēta joma “Mecenātu projekti”, “Pilsētvide” un citas.

6. Fondā iesaldēti 9 miljoni eiro? Kāpēc iesaldēts viss un kāpēc fondā atradās tik lieli līdzekļi?
Mums nav saprotams, kāpēc bija jāiesaldē pilnīgi visi līdzekļi. Tas bija absolūti nesamērīgi. Runājot par līdzekļu apjomu, fonds regulāri veica ziedojumu piesaistes kampaņas un saņemtie mērķziedojumi šajās programmās tika uzkrāti daudzu gadu garumā. Līdzīgi tas notiek arī citos lielos labdarības fondos. Te svarīga nianse ir tāda, ka šos mērķziedojumus drīkst izmantot tikai un vienīgi programmā norādītajam mērķim. Tam rūpīgi seko Valsts ieņēmumu dienests, jo mūsu fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Fonda pašmērķis nebija iztērēt naudu tagad un uzreiz, bet mēs rūpīgi vērtējām katru pieteikuma iesniedzēju, lai tas atbilstu fonda noteiktajiem kritērijiem. Tas, ka programmās ir uzkrājumi, nozīmē tikai to, ka tās ietvaros vēl tiks īstenoti sabiedriskā labuma projekti.

Vislielākais uzkrājums, protams, izveidojies programmā “Jaunā Rīga”, kur tika vākti ziedojumi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai. Tas ir finansiāli ļoti ietilpīgs projekts, un savākt naudu tādam vērienīgam projektam nav vienkārši, un tas nav vienas dienas, mēneša vai pat gada darbs. Gada pārskatos var atrast visu informāciju par programmām un naudas atlikumiem, kas bija paredzēti tikai un vienīgi sociālā labuma projektiem.

7. Kāpēc arvien retāk publicējat tiesībsargājošo institūciju atbildes?
Mums šāda tiesība no policijas puses tika liegta. Tas notika septembra beigās, kad saņēmām par to īpašu paziņojumu. Mums ir liegts publicēt atbildes, ko saņemam, neskatoties uz to, ka tās ir formālas. Par katru atbildi, ja vēlamies to pārpublicēt, jāraksta atsevišķs pieprasījums. Uz vienu no pieprasījumiem jau atbildi saņēmām un mums tika atļauts pārpublicēt tikai prokuratūras atbilžu ievaddaļu un lēmuma daļu. Mēs joprojām esam par atklātību, tādēļ tiklīdz mums ļaus turpināt atbilžu plašāku atspoguļošanu, atsāksim to darīt.

8. Vai fonds vispār sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm?
Lai nebūtu nekādu pārpratumu: mēs respektējam tiesībsargājošo institūciju darbu. Mums joprojām ir ticība, ka dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī, kuras virsmērķis ir rūpes par taisnīgumu. Ticam, ka ar šādu pieeju strādā arī institūcijas, kas veic izmeklējošas un cita veida darbības. Sadarbība ar minētajām institūcijām mums ir cieša. Gan pēc pieprasījumiem, gan pēc pašu iniciatīvas esam iesnieguši simtiem dokumentu un atskaišu. Tie ir gan līdzekļu izcelsmes dokumenti, programmu un projektu apraksti, atskaites, gada pārskati un daudzi citi. Ticam, ka tie ātri un bez aizspriedumiem tiks pārbaudīti.

Liels paldies visiem, kuri pauduši un turpina paust mums atbalstu! Tas mūs vēl vairāk iedrošina turpināt uzsākto.